Cēsu kultūras biedrība Harmonija 2013. gadā ir izdevusi grāmatu Atkal kopā, kurā ir arī mūsu dzejnieču Māras Sproģes un Anitas Ozolas dzejoļi.
Vītola izdevniecība ar Raunas novada finansiālu atbalstu ir izdevusi Māras Sproģes dzejoļu krājumu Mīļš labrīt uz palodzes
Māra
Sproģe saka:
Ir tik viegli un labi, ka ir kaut kas ko varu jums visiem iedot dzeju, ko sarakstījusi mana sirds.
Lai
ik rītu jūsu sirdīs ieskanas Māras Sproģes vēlējums:
Lai
tev veiksmi diena nes,
Mīļš labrīt uz palodzes!
Drusti lepojas ar saviem dzejniekiem
Ilona Meļķe:
"Drusti mana dzimtā puse. Te piedzimu, uzaugu, skolā gāju. Tagad te mana darba vieta, prieki, mana mīlestība, laimes valstība.
Mani dzejoļi pamatā ir veltījumi skolotājiem, pensionāriem, sieviešu ansamblim, māsai, drauga vecākiem, krustmeitiņai, dažādiem pasākumiem un svētku dienām.
Ko es vēlos pateikt lasītājiem?
Jau
Iepazīšanās gadadienā
Es dāvāšu tev savu smaidu,
Tu man- sarkanu rozi.
Pasaki man vēl mīļākus vārdus nekā to darīji
Samīļo mani vēl maigāk nekā to darīji
Noskūpsti mani vēl kvēlāk nekā to darīji
Arī man gribas tev sacīt vismīļākos vārdus.
Gribas tev izdziedāt visskaistāko dziesmu.
Tu esi pasaulē,
Un dzīve gaišāka man kļūst.
Tu esi dārgakmens,
Un pats to aptvert nespēj.
Tu esi brīnums,
Un visas domas man ap tevi stājas
Māra Sproģe
"Es esmu rasā, pļavā, miglā, ziedos un lietū esmu visur centusies ieskatīties, izjust, saprast un pastāstīt.
Par labajiem vārdiem
Tos labos vārdus, sirds ko glabā,
Tos sakiet saviem mīļajiem.
Jo kā gan citādi lai labāk
Par visu pateicamies tiem?
Par pasauli, kas apkārt dota,
Par to, ka saule debesīs
Par to, ka pļava madarota
Un mīlestībā ieskauts viss.
Tos labos vārdus, sirds ko glabā,
Tos sakiet
Tas nebūs tā, tas nebūs labāk,
Ja nepateiksiet tos nekad!
Anita Ozola:
"Esmu dzimusi
Rakstu, kopš iemācījos rakstīt. Varētu sevi saukt par vēstuļnieci, jo sarunājos garumgarās vēstulēs. No 14 gadu vecuma rakstu savu dienasgrāmatu, kurā krāti asniņi dzejiskā veidolā. Joprojām esmu ceļā uz dzeju un prozu uz lielo Mākslu (Fragments no grāmatas Man vārds ir uz mēles 2)"
Veselu klēpi prieka un pūkainu sapņu,
zilas debesis pāri kā jumts-
Cauri vasarai ziedošai brienu.
Kurp gan? Draugi , nāku pie Jums...
* * * *
Sīks ziediņš- ceļa putekļos
Un saules stars caur miglas vāliem.
Sāp vasara- tik krāsaina,
Ka acis žilbst.Bet domas- lido tālāk...
Kas- laimes starojums? Kas patiess prieks?
To sevī sameklē un iznes augstu celtu.
Ikviena nopūta nav nieks,
Pat Tava vientulība ir no zelta.
Kā zelta smildziņa Tu starot spēj,
Kaut plosa galotnes jau ziemeļvēji,
Un sēkliņa drīz būs kā milzīgs zieds,
kaut niecīgu un sīku viņu sēji.
Tu varēsi! Tu būsi! Spēsi!
Tu pati sevi uzvarēsi!
2009. gada pavasarī ir iznākusi Kultūras biedrības Harmonija izdotā otrā grāmata Man vārds ir uz mēles
, kurā ir
publicēti mūsu dzejnieču dzejoļi.