Cēsu kultūras biedrība Harmonija 2013. gadā ir izdevusi grāmatu „Atkal kopā”, kurā ir arī mūsu dzejnieču Māras Sproģes un Anitas Ozolas dzejoļi.

Vītola izdevniecība ar Raunas novada finansiālu atbalstu ir izdevusi Māras Sproģes dzejoļu krājumu „Mīļš „labrīt” uz palodzes”

Māra Sproģe saka:
Ir tik viegli un labi, ka ir kaut kas ko varu jums visiem iedot – dzeju, ko sarakstījusi mana sirds.

Lai ik rītu jūsu sirdīs ieskanas Māras Sproģes vēlējums:
Lai tev veiksmi diena nes,
Mīļš „labrīt” uz palodzes!

Drusti lepojas ar saviem dzejniekiem

Ilona Meļķe:

"Drusti – mana dzimtā puse. Te piedzimu, uzaugu, skolā gāju. Tagad te mana darba vieta, prieki, mana mīlestība, laimes valstība. 
Mani dzejoļi pamatā ir veltījumi – skolotājiem, pensionāriem, sieviešu ansamblim, māsai, drauga vecākiem, krustmeitiņai, dažādiem pasākumiem un svētku dienām.
Ko es vēlos pateikt lasītājiem?
Jau  šodien pat atmetiet visas pretenzijas un sarūgtinājumu par dzīvi! Biežāk smaidiet, domājiet pozitīvas domas, jo domas taču materializējas, - ar tā dodam pašizveseļošanās ievirzi. Tā par savu dzīvi un dzejošanu saka Ilona grāmatā „Man vārds ir uz mēles…” 2"

Iepazīšanās gadadienā

Es dāvāšu tev savu smaidu,
Tu man- sarkanu rozi.
Šovakar ir mūsu mīlestības svētki.
Pasaki man vēl mīļākus vārdus nekā to darīji vakar,
Samīļo mani vēl maigāk nekā to darīji vakar,
Noskūpsti mani vēl kvēlāk nekā to darīji vakar.
Arī man gribas tev sacīt vismīļākos vārdus.
Gribas tev izdziedāt visskaistāko dziesmu.
Šovakar man pirmai gribas tevi noskūpstīt.
Tu esi pasaulē,
Un dzīve gaišāka man kļūst.  
Tu esi dārgakmens,
Un pats to aptvert nespēj.
Tu esi brīnums,
Un visas domas man ap tevi stājas…… 

Māra Sproģe

"Es esmu rasā, pļavā, miglā, ziedos un lietū – esmu visur centusies ieskatīties, izjust, saprast un pastāstīt.

Par labajiem vārdiem

Tos labos vārdus, sirds ko glabā,
Tos sakiet saviem mīļajiem.
Jo kā gan citādi lai labāk
Par visu pateicamies tiem?

Par pasauli, kas apkārt dota,
Par to, ka saule debesīs
Par to, ka pļava madarota
Un mīlestībā ieskauts viss.

Tos labos vārdus, sirds ko glabā,
Tos sakiet šodien, tūlīt pat.
Tas nebūs tā, tas nebūs labāk,
Ja nepateiksiet tos nekad!

Anita Ozola:

"Esmu dzimusi 1955. gada 28. janvārī amatnieka ģimenē Drustos. Kopš četru gadu vecuma manas vispatiesākās draudzenes ir grāmatas.

Rakstu, kopš iemācījos rakstīt. Varētu sevi saukt par vēstuļnieci, jo „sarunājos” garumgarās vēstulēs. No 14 gadu vecuma rakstu savu dienasgrāmatu, kurā krāti „asniņi” dzejiskā veidolā. Joprojām esmu ceļā uz dzeju un prozu – uz lielo Mākslu…(Fragments no grāmatas „Man vārds ir uz mēles…”2)"

Veselu klēpi prieka un pūkainu sapņu,
zilas debesis pāri kā jumts-
Cauri vasarai ziedošai brienu.
Kurp gan? Draugi , nāku pie Jums...

*    *   *   *

Sīks ziediņš- ceļa putekļos
Un saules stars caur miglas vāliem.
Sāp vasara- tik krāsaina,
Ka acis žilbst.Bet domas- lido tālāk...

Kas- laimes starojums? Kas patiess prieks?
To sevī sameklē un iznes augstu celtu.
Ikviena nopūta nav nieks,
Pat Tava vientulība ir no zelta.

Kā zelta smildziņa Tu starot spēj,
Kaut plosa galotnes jau ziemeļvēji,
Un sēkliņa drīz būs kā milzīgs zieds,
kaut niecīgu un sīku viņu sēji.

Tu varēsi! Tu būsi! Spēsi!
Tu pati sevi uzvarēsi!

2009. gada pavasarī ir iznākusi Kultūras biedrības „Harmonija” izdotā otrā grāmata „Man vārds ir uz mēles…”, kurā ir
publicēti  mūsu dzejnieču dzejoļi.